kavas, Slokas un Smārdes,
Tīreļa purvos balti kā spoki
Jūs gājāt nāvē

Strēlnieki lepnie, jūs zēni,
no Latvijas pļavām un mežiem

Dienu un nakti pie Juglas
Traki un melni kā čugunā lieti
Jūs vācu lepnumam - gvardiem
Un viņu pārspēkam stāvējāt pretī

Krievijas netīro ielu
Sausās un slāpstošās lūpas
Skūpstījāt asinīm savām
Jūs - brīvības dēļ

Zēni no Nordeķu priedēm
Zvaigžņu un Rēveles ielām

Es redzu pie debesīm naktī
Tur, kur mākoņi mēnesi rok
Pulks pēc pulka nāk aizsaules taktī
Ceļas mirdzot un atkal plok

Tie ir strēlnieki, kuru vairs nava
Un kuru nebūs otrreiz vairs
Tikai viņu mūžīgā slava
Tautu sargās kā karogs kairs.


KAUJA PIE PLAKANIEM , KAUJA PIE VEISIEM

Tās bija pirmās latviešu strēlnieku uzvarētās kaujas
1915.gada 29.oktobrī un 23.novembrī, kas palīdzēja apturēt
vācu armijas virzīšanos uz priekšu. 1.Daugavgrīvas strēlnieku
bataljona pirmā rota virsnieka Fridriha Brieža vadībā
sakāva četrreiz lielākus vācu spēkus.

Naktī vismelnākā dzimāt
Jūs, ielu un rensteļu zeņķi
Un tomēr jūs esat lieli
Jo Jūs pirmie gājāt gaismas svīdumā vājā
Kaujā pie Plakaniem, kaujā pie Veisiem
No nameļiem sīkiem un greiziem
Pretim smaidošai Misai un Iecavai
Ar vienu domu -
Aizsargāt ceļu uz Rīgu.

Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem
Pirmā, mirdzošā, veiksmā.
Dzirdiet, kā kauju gājējai pirmajai rotai
Un viņas vadonim Briedim
Soļi, no purvājiem kāpdamies, mūžībā iedim…

" Ei, puikas, kur gribat Jūs līst tā,
mēs zinām tās vietas, stāviet,
tur purvs priekšā un nāve!"
Bet Jūs tikai uzsitāt knipu un teicāt:
" Ei, cāļi, ne vīri" -
un pāri purvam tai naktī Jūs līdāt
bez rimas,
jo Jūsu ienaids un sīkstums
pārvērta vizošā grīdā purvu dūņaino rāvu.

Bet tagad es saku, lai kur es stāvu,
No Ķekavas , Juglas un Tīreļa es jūtu
Ieplūstam sevī dīvainu strāvu,
Kas like manai sirdij un muskuļiem augšup tiekties
Un es kliedzu:" Pieminiet Misu un Iecavu,
Pieminiet savus pulkus, visus astoņus!"

Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem
Tā pārvērta strēlnieku asinis teiksmā;
Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem
Pirmā, mirdzošā un veiksmā!


1916. GADA MARTS

Lai atbalstītu sabiedrotos (Angliju un Franciju),
Krievu 12.armija 1916.gada martā gatavoja uzbrukumu.
Latviešu bataljoni devās kaujā kopā ar krievu daļām uz
Atklāta lauka pie ķekavas.

Ir 1916.gada marts
Uz Ķekavas pozīcijām, kur Rīgas -Bauskas ceļš
Pa sniega un dubļu pilnām stigām
Brien latvju strēlniekbataljoni
Tiem priekšā stāv nikna kauja,
Kur daudzi pirmoreiz ies ugunī bet Rīgas pašpuikas jau paši cīņā raujas
Jo droši tic, ka ienaidnieku dzīs

No augstiem cara ģenerāļiem lemts
Ar sibīriešu pulkiem kopā
Tur galvenajā triecienjonī ies
2.Rīgas un 1.Daugavgrīvas bataljons
jau 20.marta naktī
tie ieņem vietas pirmās tranšejās
laiks paiet satraukuma pilnās gaidās
stāvot dubļos vai guļot slapjās granātbedrēs


Līdz beidzot pussešos rītā
Ierūcas krievu lielgabali pirmie
Un sākas viesuļuguns
Šauj 92 stobri un vācu pozīcijas
Vārās tā kā katlā
Tad kaujā dodas sibīrieši
Un noskan pavēle:" Latvieši uz priekšu!"

Jau ienaidnieku fronte pušu rauta
Un daudzi skaļu " urā!" sauc
Bet tālāk strēlnieki vairs netiek
Sāk vācu ložmetēji viņu rindas jaukt
Un arī atpakaļ vairs ceļa nava
No artilērijas tur ugunssiena celta
To sibīrieši neiztur - tie bēg
Un vāci viņus līķu vālos slauka
Bet latvieši vēl turas!
Un tikai tumsā atpakaļ lien dzīvajie
Un ievainotie ilgi vaid uz lauka
No augstiem ģenerāļiem bija lemts
Tur daudziem palikt marta granātlaukā


NāVES SALA

No 1916.gada pavasara līdz rudenim otrais un trešais
Strēlnieku bataljons kopā ar krievu daļām aizstāvēja
Nelielu nocietinājumu Daugavas kreisajā krastā - priekšā
bija ienaidnieks, aizmugurē - plata upe,
apkārt - klajš akmeņains lauks. Aizstāvēties nācās
zem vācu šāviņu un indīgo gāzu uguns, kas prasīja
lielus cilvēku upurus, tāpēc šī vieta tika saukta
par Nāves salu.

Tumši tek Daugaviņa
Smagus, melnus viļņus veļ
Lielgabalu dobjus dārdus
No viņa krasta pāri ceļ

Tur Nāves salas uguns laukā
Lodes tikai dziesmas dzied
Un indes gāzēm piepildīti
šāviņi cērt elpu ciet

Bet ne jau raud un gaužas streļķi
Zem granātuguns tie jautri smej
Jo zina droši, par taisnu lietu
Tie savas asinis te lej


SEŠAS ĀRPRĀTA DIENAS

1916.gada 16.-20.jūlijs - sešas izmisīgas jūlija kauju dienas
uz atklāta lauka pie ķekavas tajā pašā apvidū, kur
notika Marta kaujas.
Cīņā ar krievu pulkiem devās
1.,6.un 7.Latviešu bataljons.

Karstā jūlija saule
Vēl spīdi spoži
Pār mežiem un pļavām
Kur drīz triecienā trakā
Trauks latvju streļķi

Ai, rāmā ķekavas upe
Vēl dzidri plūst tavs ūdens
Bet jau drīz sarkanā krāsā
To asinis krāsos

Ai, lēnais vakara vējš
Vēl šūpo balto bērzu lapas
Drīz zem to kailajiem stumbriem
raks brāļu kapus

Vēl manas skaidrās acis
Mīļi šo pasauli tver
Bet dziļi čukst tumša balss-
Drīz tās tev uz mūžu būs jāaizver

Pelēks un lietains aust 16.jūlijs
Vēl klusums, bet tūlīt vārīsies elle
Un asinis plūdīs
Un daudziem sapņiem un cerībām pienāks tur gals
Kad nāves pļaujmašīnas cilvēku ķermeņus mals

Un tad uz priekšu, nav vietas vairs domām
Kā ārprātīgs pāri pļavai tu trauc,
Visapkārt spindz lodes, trīc, līgojas zeme
Un blakus kāds krītot pēc mātes vēl sauc

Kaukdama visa pasaule griežas
Tērauda lietus no debesīm līst
šķīst dūņas koki un zeme
Un cilvēku locekļi lido tiem līdz

Gaišā dienā uz atklāta lauka
Pret dzeloņdrātīm un ložmetējiem
Zem šrapneļu un granātu uguns
Sākas strēlnieku skrējiens

Un neapturams, kaut beigās ar`veltīgs
Sešas ārprāta naktis un dienas
Niknuma pilns trieciens
Tikai dēļ cerības vienas -
Redzēt savu Tēvzemi brīvu
Ļaut simtiem un tūkstošiem mierīgi dzīvot!


PULKVEDIS BRIEDIS

Fridrihs Briedis (1888.-1918) - viens no izcilākajiem
Latviešu strēlnieku virsniekiem, kurš, vēl dzīvs būdams,
Kļuva par leģendu, ar savu piemēru iedvesmodams citus.

Kad sirmajai tēvzemei grūti klājās
Tu pirmais biji, kurš cēlās kājās
Pirmais strēlnieku rindās stājies
Tev dubļainās tranšejas kļuva par mājām

Viskarstākā cīniņā
Ar mirdzošu virsnieka zobenu rokā
Pirmais tu biji, kas traucās
Cauri ložu un granātu uguņu lokiem

Pulkvedi Briedi - saviem kareivjiem labākais piemērs
Droši tie gāja tev pakaļ vienmēr
Pulkvedi Briedi - tu turpini dzīvot arī pēc nāves
Un senajiem virsaišiem līdzās tagad tu stāvi

Bez bailēm tu raudzījies nāvei acīs
Vienalga tev bija, ko vēsture sacīs
Jo ne jau par ordeņiem, caru vai slavu
Tu cīnījies tikai par tēvzemi savu

Aiz kareivju mugurām platām
Neslēpies bailīgs
Jo tikai niknākās kaujas virpulī
Spēj justies patiesi tu laimīgs

Kad asins, zeme un ugunis šķīst
Kad ložu lietus uz cilvēkiem līst
Kad lielākās bailes pārvarēt nākas
Tur tikai īstā dzīve tev sākas


TĪREĻA PURVĀ

1916.gada 23.decembrīTīreļa purva apkārtnē sākās
leģendārās Ziemassvētku kaujas - krievu 12.armijas lielākais uzbrukums,
kurā galvenais trieciens bija jānes latviešu strēlniekiem. Pēc nedēļu ilgām cīņām
izdevās no vāciešiem atkarot Ložmetējkalnu, bet krievu ģenerāļu
nemākulīgās rīcības dēļ, kaujās vairāk nekā 5000 latviešu strēlnieku
zaudēja dzīvības.

Kā aizkauts zvērs kauc ziemeļvējš
Un pāri purvam sniegputeni griež
Tas traucē mieru klusiem tēliem
Un viņu sejās slapju sniegu sviež

Viens otram blakus simtiem viņu guļ
Un verās debesīs ar tukšām acīm
Kas būs tik drosmīgs, ies un viņu mātēm sacīs
Ka dēliem mūžam lemts ir tagad gulēt tā
Tur Tīreļa purvā…

Tai saltā Ziemassvētku rītā
Cauri dzeloņdrāšu jūrai
Kā milzu straume latvju pulki plūda
Kā nieku vācu fronti viņi pušu rāva
Tos visus vienojuši bija naida karstā srāva

Bet cauru dienu cīnoties sāk karavīri gurt
Kur palīgspēki, kāpēc vēl viņu nava?!
Un viens pēc otra latvju dēli krīt
Un viņu pulki noasiņo sniegā, putenī un salā
Tur Tīreļa purvā…

Un kad reiz atkal atnāk Ziemassvētku nakts
Un purvā izsalkuši vilki kauc
Tad notrīs zeme zem smago soļu takts -
Tie visi cēlušies pēc jaunas cīņas sauc
Tur Tīreļa purvā
Kur sals un nāve valda
Kur šausmas, ciešanas bezgala
Sniegā, putenī un salā


ESAT KĀ VĪRI

Pēc Ziemassvētku kaujām strēlniekiem atpūta nebija ilga,
23.janvārī vācieši sāk uzbrukumu, lai atgūtu nesen zaudēto Ložmetējkalnu.
Tās bija pašas asiņainākās kaujas Rīgas frontē.

30 grādu sals
ledū kalts Ložmetējkalns
celieties, strēlnieki, elpot kļūst grūti
friči šurp gāzes lādiņus sūta
tā kā dobja aizkapa balss
ierūcas pirmais lielgabals
un viesuļuguns vēl neredzēta
jau pāri jums drāžas kā nāves vētra
visums piepildās ārprāta auriem
liekas ar pasauli šodien būs cauri
bet sakodiet zobus naida kvēlē
jums jānoturas šai zemes strēlē

Esat kā vīri
Kā zemgaļu karavīri
Esat kā vīri sirdīs savās no bailēm brīvi

Nāk vācu ķēdes melnām masām
Klusēdamas, sejām cietām un asām
Jāatgūst tiem Ložmetējkalns
Asinīs jānomazgā savs kauns
Zem viņu trieciena krievu daļas
Notrīc, ceļas un atpakaļ veļas
Turieties, latvieši, jūs nedrīkstat gurt
Jo šodien šī kauja jumsjāiztur!

Šaujot pārkarst šuteņu stobri
Durkļi cērt miesās asiņu robus
Līdz pēdējai robežai uzvilkts viss spēks
Tagad vai nekad vairs, cilvēks kļūst zvērs

Tur citur aiz mākoņiem spoži saulīte spīd
Bet šeit tikai sals, šausmas un nāve ik brīd`

Esat kā vīri
Kā īsteni karavīri
Jums jābūt kā vīriem
Sirdīs savās no bailēm brīviem

" Esat kā vīri" - 5.Zemgales pulka kaujassauciens

DZĪVES VISMELNĀKĀ STUNDĀ

Pajautā savai sirdij
Vai tiešām vari tu spēt
Dzīves vismelnākā stundā
Nenodrebēt
Pajautā savai sirdij
Vai var tev tā atbildēt
Kad jācieš būs lielākās sāpes
Vai spēsi tu izturēt

Tādi bija strēlnieki
Gāja tie mirt par lietu
Un ja vajadzēs tev
Vai arī tu ietu?

Vai spēsi beigt vaimanāt, gausties
Un droši uz priekšu lauzties
Caur nepārvaramiem šķēršļiem
Caur asmeņiem dzeloņiem, ērkšķiem
Dzīvību vienīgo ziedot
Par samaksu viņu iedot
Lai cilvēku tūkstoši simti
Brīvai nākotnei dzimtu

Ja zini, ka vari, tad celies
Tver ieroci, rindā stājies
Jau šonakt tev niknākā kaujā
Savu dzīvību atdot būs jāiet

Dreb bruģis smago soļu vienotā taktī
Iet latvju pulki projām naktī
Ei, puikas, vēl pagaidiet mazliet
Es arī vēlos jums līdzi iet!


--------------------------------------------------------------------------------

LATVIAN RIFLEMEN

Riflemen – the loudest scream
Of nation choked for 700 years
The secretly ground knife
That cut ropes to make breathe free

At midnights ghastly and blind
By Veisi, by Íekava, Sloka and Smârde
In the Tîrelis swamps
Pale as ghosts you went to die

Proud Riflemen, you, guys from
Latvian meadows and forests

All day and night beside the river Jugla
Mad and black like casted in cast-iron
You stood against the predominance
Of German guardsmen

Dry and thirsty lips
Of dirty Russian streets
You kissed with your blood-
Just for freedom

Guys from Nordeíi
Zvaigþòu and Rçveles streets

I see in the nightly sky
Where clouds are digging the moon
Regiment after regiment comes in the time
Of kingdom to come

They are Riflemen who are no more
And who will never be again
But their everlasting glory
Will keep the nation like burning flag


BATTLE OF PLAKANI, BATTLE OF VEISI

Those were first battles won by Latvian Riflemen on
October 29 and November 23, 1915 which helped to stop the
advance of German army for a while. The first company of the
1st Daugavgrîva Riflemen battalion lead by officer Fridrihs
Briedis defeated four times larger German forces.

In the darkest of nights you were born
The urchins of streets and gutters
But nevertheless you are great
‘Cause you were the first who went at dawn
To the battle of Plakani, the battle of Veisi
From small and crooked houses
Along the smiling rivers Misa and Iecava
With the only thought in your mind-
To defend the road to Riga

Battle of Plakani, battle of Veisi
The first one, the shining, the lucky.
Hear, the steps of the battle leading
First company and their leader Briedis
Coming from marshlands pound into eternity...

„Hey, guys, where want you to go now,
We know those places, you’d better stay,
Ahead there are only swamps and death!”
But you just laughed for a while and said:
„Hey, chicks not men” –
And crept across the swamp that night
Without stopping,
‘Cause your hate and tenacity turned
The muddy marsh water into a glimmering floor

But now I say wherever I stand,
From Íekava, Jugla and Tîrelis I feel
A strange current flowing inside of me
It makes my heart and muscles rising above
And I scream „Remember Misa and Iecava,
Remember all eight your own regiments!”

Battle of Plakani, battle of Veisi
It turned the blood of Riflemen into a legend;
Battle of Plakani, battle of Veisi
The first one, the shining and lucky!


THE MARCH OF 1916

In support of the Allies (England and France) the
Russian 12th army got ready for the offensive in March
of 1916. Latvian battalions joined forces with the Russians
units in a battle on an open field near Íekava village.

It is the March of 1916
To the positions near Íekava, where Riga–Bauska road
Through the paths full of snow and mud
The battalions of Latvian Riflemen wade
A fierce battle is waiting for them now
And many will go through fire for the first time
But urchins from Riga rush forward in fight themselves
For they safely believe that the enemy will be put to flight

By the high generals of Czar is decided
In the main assault group shall go
Latvian battalions of Riga and Daugavgrîva
Together with Siberian regiments
Yet in the night of 20th March
They take their places in the first trenches
Time passes in excitementful expectations
Standing in mud or sleeping in wet grenade pits

Till in the half past five of morning
First Russian cannons start to roar
And hurricane fire sets in
92 gun tubes are shooting and German positions
Are boiling like a cauldron
Then Siberians rise for the battle
And order is heard: „Latvians, forward!”

The enemy front is broken already
And many yells loudly „hurrah!”
But Riflemen farther can’t reach
German machine-guns start to break their ranks
And there is no way back either
The wall of fire by artillery is built
The Siberians cannot endure – they flee
And Germans then sweep them in piles of corpses
But Latvians still stand!
And only with the dark of night survivors crawl back
The wounded ones moan on the field for a long
From high generals was destined thus
For many to stay in the grenadestorm of March


DEATH ISLAND

From the spring till autumn of 1916 the 2nd and
the 3rd battalions of Latvian Riflemen together with
Russian units were defending small fortifications on
the left bank of the Daugava river – there was the enemy
in front, the river in back and the open, rocky field on
both sides. Germans attacked with poison gas and
Riflemen took a heavy toll therefore the place
had been called – Death Island.

Dark flow the river Daugava
Hard, black waves it rolls
Loud roar of guns
From the other bank is brought

There in the fire field of Death Island
Only bullets sing their songs
And shells filled with poison gas
Take away the breath of man

Yet Riflemen don’t weep or wail
Under grenade fire they jolly laugh
For they know that their blood
Is spilled for a right thing


SIX DAYS OF MADNESS

July 16-22, 1916 – six days of the desperate
July battles on an open field at the same
surroundings of the March battles near Íekava.
1st, 6th and 7th Latvian battalions made for
a battle together with Russian units.

Hot sun of July
Still shines bright
Over the forests and meadows
Where soon in mad assault
Latvian Riflemen will rush

The quiet river Íekava
Still clear flow your water
But soon it will be painted
By the red colour of blood

The light evening wind
Still shakes the leaves of birch trees
Soon under the bare stems of those
The soldiers’ graves will be dug

The bright eyes of mine
Still gladly watch this world
But deep inside dark voice whispers-
Soon you must close them for ever

Gray and rainy comes July 16th
Still silence is here, but then at once
Hell will break loose and blood will start flow
For many dreams and hopes the end will come
When mowers of death start mince human bodies

But forward now, no more time for thoughts
Like madman you run over the meadow
Bullets whine all around, the Earth shakes and swings
And falling beside you one calls for his mother

The world spins around with howling
Steel rain is falling from the sky
Mud, trees and soil are flying
And human limbs along with them

In daylight upon an open field
Through barbed wires and machine guns
Under the fire of shrapnels and grenades
The run of Riflemen begins

Assault full of rage
Not to be stooped, yet finally useless
Six days and nights long madness
For one reason only-
To see their own land free
Let hundreds and thousands can live there in peace!


COLONEL BRIEDIS

Fridrihs Briedis (1888-1918) – one of the most
outstanding officers of Latvian Riflemen who became a
legend during his lifetime giving an inspiration to others.

When hard times set in for homeland
You were the first one who stood up
First entered the ranks of Riflemen
The muddy entrenchments became your home

You were the first who rushed
In most bitter battle
With shining officer’s sabre in hand
Through fire circles of bullets and grenades

Colonel Briedis – the best example for your soldiers
Courageous they always followed you
Colonel Briedis – your life continues even after your death
Together with ancient chiefs you stand now

Fearless you were staring in the eyes of death
No matter what the history will tell about you
‘Cause neither for orders, for Tsar nor for fame
But only for the land of your fathers you fought

And didn’t hide behind
The back of your soldiers
‘Cause only in whirlwind of most raging battle
You felt yourself really happy

When blood, soil and fire are splashing
When bullet rain drips upon men
When biggest fears must be conquered
The real life begins then for you


IN THE TIRELIS SWAMP

The legendary Christmas battles commenced on December 23,
1916 at surroundings of the Tirelis swamp near Machinegun hill – it
was the largest assault of the Russian 12th army in which Latvian
Riflemen bore the brunt. After week long fights the combat mission
of winning back Machinegun hill was fulfilled, but due to an
inefficient action of Russian generals more than five
thousands of Latvian Riflemen were dead...

Narration: We don’t talk about World War I,
we have forgotten about it, forgotten those our friends
who fell then. It seems to me completely wrong...
We didn’t defend Czar, no! We did defend our land!
And every place where we fought, where our battle-mates
have stayed, that is unforgettable, sacred place...

The Northwind howls like wounded beast
And turns snowstorm across the swamp
It disturbs the rest of silent shapes
And throws wet snow in their faces

Side by side, hundreds they sleep
And look at the sky with empty eyes
Who will dare to go and tell their mothers
That their sons are destined to stay forever
There in the Tirelis swamp...

In that frosty Christmas morning
Through the sea of barbed wires
Latvian regiments flowed like a great stream
They split up the German front as trifle
United by the burning current of hate
But fighting all day soldiers start losing the strength
-Where are reinforcements, why don’t they come?!
And one by one Latvian sons fall
And their regiments bled in snow, storm and frost
There in the Tirelis swamp...

And when the Christmas night comes again
And hungry wolves howl in the swamp
The ground shakes under the heavy steps of soldiers-
They have risen again, for a new fight they call
There in the Tirelis swamp
Where frost and death rules
Where horror, suffering without an end
In snow, storm and frost


„BE LIKE A MAN” *

After the Christmas battles the rest wasn’t long for Riflemen,
on the 23rd of January Germans start the offensive to capture
back Machinegun hill recently being lost. Those were the
bloodiest battles in the Riga front at that war.

30 degrees of frost
Machinegun hill forged in ice
Wake up, Riflemen, it gets hard to breathe
Germans send shells of poison gas here
In a hollow sepulchral voice
The first cannon start to roar
And hurricane fire unseen before
Storms over you like whirlwind of death
Universe fills with howling of madness
It seems the end of the world is close
But clench your teeth in burning hate
You must hold out in this corner of Earth

Be like a man
Like a Semigallian warrior
Be like a man
In your heart free from fear

In black mass come German regiments
In silence, with hard and clean-cut features
They must get back Machinegun hill
In blood wash away their shame
The Russian units under their assault
Tremble, rise up and roll back
Hold on, Latvians, you cannot lose your strength
‘Cause today you must withstand this battle!

The barrels of rifles get overheated of shooting
Bayonets cut bloody jags in flesh
Every nerve strained to the uttermost limit
Now or never, a man becomes animal

There elsewhere behind clouds the sun shines bright
But over here only frost, horror and death all the time

Be like a man
Like unfailing man of war
You must be like a man
In your heart free from fear

* „Be like a man” – the battle-cry of the 5th Semigallian regiment


IN LIFE’S DARKEST HOUR

Ask a question to your heart
Can you really be able
To tremble not
In the life’s darkest hour
Ask a question to your heart
Can it give an answer to you
When you’ll have to stand the biggest pain
Will you be able to endure

Such were Riflemen
Went to die for a cause
And if you ought to
Would you go too?

Can you stop wailing, complaining
And bravely force your way
Through unsurpassable obstacles
Through blades, prickles and thorns
To lay down your life
Give it away as a payment
Let hundreds, thousands of people
Be born for a free future

If you know that you can then stand up
Take weapon, fall into our ranks
Tonight in the most raging battle
You shall go to lay down your life

Cobble-stones rattle in joint time of heavy footsteps
Latvian regiments go away in night
Hey, guys, just wait for a while
I want to go along with you too!

All music by PETER, ZIRGS and RIHARD
All poetry by PETER, except „Latvian riflemen” and „Battle of Plakani,
battle of Veisi” taken from „Mūžības skartie” by Aleksandrs Čaks
Translated into English by PETER & Lundberg
Narration on „In the Tirelis swamp” by one of the last Rifleman Pēteris Griško
taken from motion -picture „Strēlnieku zvaigznājs” by Juris Podnieks.